Dzimtene, mīļotā
Daugavgrīva,
Vienmēr man pretī tu stāvi kā dzīva;
Baltputu vainagos ieskauta esi,
Daugavas vārdu sirdī sev nesi.
Jūra tev
smaida tālumiem plašiem,
Putni trauc pāri skrējieniem ašiem.
Sveic tevi trauksmaini sirēnas skaļās,
Ūdeņiem pieglaužas krastmalas zaļās.
Jūra tev smaida tālumiem
plašiem,
Putni trauc pāri skrējieniem ašiem.
Sveic tevi trauksmaini sirēnas skaļās,
Ūdeņiem pieglaužas krastmalas zaļās.
Bāka māj balta te
pretim ikdienu,
Mezdama naktīs spožzibšņus arvienu;
Vējiem un smiltīm te brīvība ļauta,
Dvēsele tava dziļūdeņiem skauta.
Dzimtene, mīļotā
Daugavgrīva,
Vienmēr tu prātā man stāvi kā dzīva.
Uz tvaikoņa "P" 1943. 23. IV Lielajā Piektdienā
Dzimis 1903. gadā Daugavgrīvā. Te arī sācis skolas gaitas. Pirmajā pasaules karā ģimene evakuējās uz Krieviju, bet pēc kara atgriezās Latvijā. V.Lūkins turpināja izglītību: kā eksterns viņš 1929. gadā ieguva notāra tiesības. Sekoja notāra darbs Pļaviņās, Smiltenē, Tukumā un Rīgā. Pēc Otrā pasaules kara valdošais režīms neļāva V.Lūkinam strādāt notāra darbu. Sekoja fiziska darba gadi Rīgas mēbeļu kombinātā un tikai tad, pēc kāda laika, atkal radās iespēja strādāt jurista darbu. Šoreiz tas bija Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijā par galveno juriskonsultu. V.Lūkins mirst 1996. gada 31. martā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Mikologs. Patstāvīgi kā autodidakts iepazinis sēnes, gūstot labus panākumus pētot cepurīšu sēnes un to izplatību Latvijā. Īpašu uzmanību veltījis bērzlapju (Russula) ģintij. Izcils sēņu fotogrāfs. Enciklopēdijā Latvijas Daba publicēti daudzi viņa sēņu uzņēmumi no Slīteres, Moricsalas, Milzkalnes, Lepstēm, Vidzemes jūrmalas, Krustkalniem un citām vietām. Ļoti mīlēdams un cienīdams latviešu valodu, V.Lūkins daudzām sēnēm, kurām bija tikai latīniskie nosaukumi, veidoja skanīgus un sēņu būtībai atbilstošus latviskos nosaukumus, piemēram, košā agrene, sūneklene, iedobīte, greznulīte u.c.
|
|
Uzstājies Baltijas mikologu un lihenologu simpozijos Igaunijā un Lietuvā. Sēņu aizsardzības pionieris Latvijā. Būdams jurists, V.Lūkins Latvijā bija pirmais, kas sāka risināt tiesiskos jautājumus par sēņu aizsardzību. Viņš arī sastādīja pirmos aizsargājamo sēņu sarakstus no kuriem izveidojās tas saraksts, kuru 1985. gadā ierakstīja Sarkanajā grāmatā.
1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Lūkins V. 1973. Bērzlapes
- Rīgā - 70 lpp.
Lūkins V. 1978. Bekas - Rīgā - 68 lpp.
Lūkins V. 1979.Pienaines - Rīgā - 85 lpp.
Lūkins V. 1981. Mušmires un atmatenes - Rīgā - 101 lpp.
Lūkins V. 1984.Pūkaines - Rīgā - 176 lpp.
Conspectus Florum Agaricalium
Fungorum (Agaricales s.l.) Lithuaniae, Latviae et Estoniae. Vilnius, 1986. Līdzautors.
 |
 |
 |