Emīlija Ozoliņa

Emīlija Ozoliņa dzimusi 1895. gada 24. oktobrī Rīgas apriņķa Katlakalna pagastā, zemnieka ģimenē. Ģimenē auga divi bērni– māsas Amālija un Emīlija.

Pirmo izglītību Emīlija ieguva Katlakana pagasta skolā. 1915. gadā pabeidza N. Draudziņas sieviešu ģimnāziju ar sudraba medaļu un 1916. gadā Rīgas Lomonosova ģimnāzijas 8. pedagoģijas klasi ar mājskolotājas tiesībām. Kļuva par skolotāju M. Milleres ģimnāzijā.

1920. gadā sāka studijas Latvijas Valsts Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabas zinātņu nodaļā, kuru beidza 1927. gadā, iegūstot specialitāti dabas zinātnēs. Paralēli studijām turpināja strādāt Rīgas pilsētas 21. un 20. Pamatskolās.

No 1937. gada līdz 1950. gadam strādāja kā asistente, vēlāk kā vec. pasniedzēja LVU Bioloģijas fakultātē, bet no 1950. gada līdz 1958. gadam kā vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts Pedagoģijas institūtā. No 1945. gada līdz 1953. gadam veica direktores pienākumus LVU Botāniskajā dārzā.

No 1960. gada līdz 1963. gadam strādāja par vec. pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūta Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā. Lasīja lekcijas botānikā, vadīja lauku prakses botānikā un mācību prakses skolās.

Arī pēc 1963. gada gandrīz katru vasaru viņa turpināja vadīt lauku prakses botānikā un pedagoģisko praksi republikas skolās, kļūstot par pedagoģiskā darba paraugu ļoti daudziem institūta beidzējiem.

E. Ozoliņas lekcijas izcēlās ar bagātīgu ilustratīvo materiālu, bija labi saprotamas, interesantas. Docentei bija izcila māka vadīt laboratorijas darbus un mācību ekskursijas. Viņa bija prasīga pret sevi un studentiem, vienmēr atstāja aiz sevis bagātīgas zināšanas, lielu gaismu, ko deva viņas prāts, augstā inteliģence un kultūra.

Zinātniskais darbs veltīts (1925 – 1930) Usmas ezera augstāko augu pētījumiem, pētījusi arī tetramēriju Rubus chamaemorus ziedā. Atklājusi 2 jaunas augu sugas Latvijai: Nitellopsis obtusa – mieturaļģe un Najas flexilis – lokanā najāda. Atradusi mazo ūdensrozi – Nymphaea tetragona – Dūņu ezerā. Daudz rakstījusi LME rakstus par augiem, ir līdzautore grāmatai “Augstāko augu sistemātika”. Autore grāmatai “Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā”. E. Ozoliņa savākusi ievērojamu herbāriju 169 noteiktas augu sugas un 345 – nenoteiktas. Herbārijs vākts galvenokārt Usmas ezera apkārtnē 1928 – 1931. gadā. Darbojusies botāniķu biedrībā, bijusi sekretāre no 1954. –1959. gadam.

Aizgājusi no dzīves 1975. gada 29. septembrī, apglabāta Meža kapos.