Vija Kreile

Pie Silabebru ezera šķūnīša . Foto Ilze Vilks

Pašreizējā nodarbošanās un adrese - eksperte-botāniķe Teiču dabas rezervātā 

Dzimšanas gads - 1958

Izglītība – beidzu LLA Mežsaimniecības fakultāti 1981.gadā, LU Ģeogrāfijas maģistratūru 1998.gadā, pašlaik mācos LU Ģeogrāfijas nozares doktorantūrā…

Intereses zinātnē - augu sugu un sabiedrību izplatība mežos, pēdējā laikā – sausajos priežu mežos

Sadarbība ar kolēģiem – rodas tad, ja kaut ko vajag dabūt gatavu. Ja vajag pazīt sūnas, tad ar Baibu, ja vajag pazīt lielos augus, tad ar Valdu, Gerdu un citiem Īstajiem botāniķiem. Ja vajag saprast, kas ir pļavās, tad ar Solvitu, Ivaru, Diānu. Ja vajag pazīt ūdens biotopus, tad ar Leldi. Ja vajag, lai viss būtu laikā un vietā paspēts, tad ar Silamiku. Ja vajag apstrādāt veģetācijas pētījumu datus un uzrakstīt rakstus, tad ar Māri. Un tā vēl var turpināt…Dažreiz arī pieminētajām personām ir kāds labums no sadarbības. Sadarbība ir kopīgas ekspotīcijas, ekspedīcijas, talkas, semināri, publikācijas.

Pētāmais biotops pie Laukezera (priežu mežs).  Foto Lelde Eņģele	Gaiņu purvs, Silabebri.  Foto Baiba Bambe

Darbība citās profesionālās organizācijās – nezinu, laikam nedarbojos

Piedalīšanās konferencēs – katru gadu piedalos LU zinātniskajā konferencē Bioģeogrāfijas sekcijā, esmu piedalījusies arī Latvijas Ģeogrāfu kongresā (2000) un konferencē „Bioloģiskās daudzveidības izpēte un aizsardzība Baltijas reģionā” (2001).

Publikācijas – referātu tēzes (1996-2002) un atsevišķi raksti. (Kreile V. 1999. Krustkalnu rezervāta meža augu sabiedrības. Latvijas Veģetācija, 2: 81-105; Kreile V. 2001. Teiču rezervāta egļu meži minerālaugsnēs. Latvijas Veģetācija, 4: 71-79.)

Dīvaini notikumi – Teičos ir izveidojies „Pļavu centrs”. Tā pirmsākums, iespējams, bija „Teiču pļavu talka” 1999.gadā, kad, neko nezinot par pļavām un to uzvedību, saucu palīgā Leldi, Solvitu un Diānu meklēt pļavas Teičos. Pēc tam notika seminārs, kurā stāstījām par saviem atklājumiem gan Teiču darbiniekiem, gan šurp atbraukušajiem ieienteresētajiem. Tikai pēc tam sākās LDF projekts „Pļavas”. Ļaudonā izveidojās apmešanās, mācību un pieredzes apmaiņas centrs austrumu puses pļavu bridējiem, un tas vēl joprojām pastāv. Šad tad gadās arī kāda izprieca ar pļavu motīvu, šad tad no pļavas ieejam mežā, un pļavu meitenēm nākas pierakstīt arī meža augus.

Pētāmais biotops, Taurkalne. Foto Solvita Jermacāne

Hobiji – bija kādreiz, kad bija laiks adīt zeķes, nodarboties ar orientēšanās sportu, stādīt un kopt ēdamus un dekoratīvus augus. Tagad zeķes pērku veikalā, orientēšanās inventāru un iemaņas izmantoju, meklējot pļavā vai mežā retos augus, bet dārzā aug tas, ko mēness vai lukturīša gaismā var paspēt iestādīt un apkopt, kad atbrauc „Pļavu centra” rūķīši...