Nikolajs Malta

Mūsu gadsimta pirmās puses ievērojamais botāniķis Nikolajs Malta dzimis 1890.gada 12.februārī Krustpilī kā Pētera un Lilijas, dzim. Taubes, otrais dēls. Bērnību pavadījis tēva mājās Sāvienas pagasta Grīvniekos. Mājas, kuras līdz mūsu dienām nav saglabājušās, atradās Aiviekstes krastā iepretī Aronas ietekai. Mācījies Sāvienas pamatskolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā (1901-1908), studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā (1908-1914). Šajā laikā rektors bija slavenais ķīmiķis Pauls Valdens. Institūtu beidz kā inženierķīmiķis un uzsāk darbu Baltijas domēņu valdes kūdras pētīšanas laboratorijā. Pirmā pasaules kara laikā viņš strādā Pleskavā (1916-1918). Atgriezies Latvijā 1918./19. māc.g. bija skolotājs Rīgas Valsts tehnikumā. 1919.gadā sāk strādāt LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē par pasniedzēju. 1919.gadā N.Maltu ievēlē par docentu, bet 1925.gadā piešķir dabaszinātņu doktora grādu. 1927.gadā ievēlē par profesoru. No 1924.-1925.; 1928.-1930.un no 1933.-1935.g. N.Malta ir fakultātes dekāns. 1919.g. viņš dibina botānikas laboratoriju, kas 1927.g. pārtop par Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu. Visu tā pastāvēšanas laiku ir tā direktors. 1922.g. dibina arī Botānisko dārzu Dreiliņos un ir tā direktors.

N.Malta bija vairāku ārzemju zinātnisko biedrību korespondētājloceklis: Societas pro Fauna et Flora Fennica (no 1927.g.), Čehoslovākijas Botānikas biedrībā (no 1929.g.) Societas pro Fauna et Flora “Vanamo” (no 1931.g.), Tērbatas Universitātes Dabaspētnieku biedrībā (no 1934.g.), Igaunijas Literatūras biedrībā (no 1935.g.).

Profesoram N.Maltam bija plaši sakari ar pasaules lielākajiem botāniskajiem centriem, ar kuriem viņš apmainījās ar sūnu paraugiem, literatūru un korespondenci, piedalījās konferencēs par sūnu sistemātikas jautājumiem. N.Malta papildināja zināšanas Dālemas botāniskajā dārzā un Botāniskajā muzejā Berlīnē (1921.). 1926.gadā pēc profesora A.Palmgrēna ielūguma apmeklēja Ālandu salas, bet 1928.g. piedalījās 5.Starptautiskajā augu ģeogrāfu ekskursijā pa Čehoslovākiju un Poliju. Viņš aktīvi darbojās Fenno-Baltijas Fitoģeogrāfu savienībā, piedalījās konferencēs Igaunijā (1929), Somijā (1930) un Latvijā (1931), bija šīs savienības prezidents (1930.-1931.). N.Malta referēja 6. Starptautiskajā botāniķu kongresā Amsterdamā 1935.g.

1944.g. N.Malta ar ģimeni - dzīvesbiedri Agnesi un dēliem Juri un Ivaru - ar kuģi emigrēja uz Vāciju. Viņi apmetās Vācijas ziemeļos - Štolcenavā. 1944.g. 21.novembrī uzlidojuma laikā N.Malta gāja bojā, apglabāts Štolcenavas kapsētā.

No savas pirmās publikācijas 1915.g. RDB gadagrāmatā, par Dienvidaustrumvidzemes floru, līdz vēlākajiem apjomīgajiem un izsmeļošajiem pētījumiem, N.Malta nogājis lielu ceļu zinātnē. Vērtīgākais viņa atstātais mantojums ir viņa publikācijas, kopumā patreiz zināmas 131. Profesoram ir bijušas plašas un daudzpusīgas zināšanas gan augu sistemātikā un morfoloģijā, gan sūnu un ziedaugu floristikā, gan fitoģeogrāfijā un dabas filozofijā.

Nopietnākais darbs augu sistemātikā un morfoloģijā ir Zygodon ģints apstrāde pasaules mērogā (1926.g.). Šo darbu viņš sācis 1921.gadā Berlīnē un turpinājis Rīgā. Daudz pūļu prasīja herbārija materiāla savākšana. 1926.g. iznāk monogrāfija par Zygodon ģinti Botāniskā darba pirmajā sējumā. Darbā ietvertas 77 sugas, dota oriģināla ģints klasifikācija, sugu morfoloģiskie apraksti un bioloģisko īpatnību raksturojums, izdalītas varietātes un formas, izanalizēta ģeogrāfiskā izplatība. Aizstāvot šo darbu N. Malta iegūst doktora grādu. Līdzīgu darbu viņš uzsāk pie Ulota ģints, taču šis darbs nav pabeigts.

Kopā ar K. Ābeli un A. Melderi tiek uzrakstīta pirmā mācību grāmata latviešu valodā augstskolai “Botānika”. Augu morfoloģija un anatomija (1940.). Nozīmīgi ir N. Maltas sūnu floristiskie pētījumi. Sūnu herbāriju viņš sācis vākt jau studiju gados. Iznāk N. Malta darbi par Latvijas smilšakmeņu sporaugu floru. Profesors ievācis bagātīgu sūnu herbāriju - ap 6000 paraugu. 1926.gadā apstrādājot ne tikai savus, bet arī citu zinātnieku vākumus N. Malta kopā ar J. Strautmani publicē pārskatu par aknu sūnām. 1927.un 1930. gados iznāk viņa darbi par zaļsūnu klasi Austrumbaltijā.

N.Maltas atstātais zinātniskais mantojums ir nozīmīgs tagadējai botāniķu paaudzei.