1950. gada rudenī LVU Bioloģijas fakultātē studijas uzsāka Gaida Elksne. 1969.g. aizstāv disertāciju, tā veltīta lapu koku meža tipiem mistrājā Zemgales līdzenuma dienviddaļā, un iegūst bioloģijas zinātņu kandidātes grādu, bet 1971.g. kļūst par docenti botānikā.
Plašs un daudzveidīgs ir G.Ābeles veiktais studentu mācīšanas un audzināšanas darbs: viņa vada laboratorijas darbus botānikā, lasa specializācijas kursus mežkopībā, augu ģeogrāfijā, ģeobotānikā, floras aizsardzībā, vada kursa un diplomdarbus, vasaras prakses gan Bioloģijas, gan Ģeogrāfijas fakultātes studentiem. Ģeogrāfijas fakultātes studentiem viņa māca bioģeogrāfijas kursu.
Lielu ieguldījumu docente G.Ābele devusi studentu nodrošināšanā ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem. Viņa ir līdzautore 1973. g. izdotajai Augstāko augu sistemātikai un 1968.g. izdotajai Augstāko augu morfoloģijas, sistemātikas praktikumam.
G.Ābeles pētnieciskais darbs tieši saistīts ar Latvijas floras aizsardzības problēmu risināšanu, Latvijas reto un aizsargājamo augu inventarizāciju, Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto aizsargājamo augu sugu augteņu kompleksu saglabāšanu, floras un veģetācijas saglabāšanu un ainavas optimizāciju.
Par floras aizsardzības un botānikas jautājumiem ļoti daudz G.Ābele rakstījusi gan republikas presē, gan arī tādos kapitālos izdevumos kā Lauksaimniecības, Latvijas PSR Mazā un Latvijas padomju enciklopēdija. G.Ābele ir Latvijas literārās valodas vārdnīcas zinātniskā konsultante botānikā.
Kopš 1980.g. republikā iznāk ikgadējais izdevums Retie augi un dzīvnieki, kurā tiek apkopotas ziņas par jaunajām reto augu un dzīvnieku atradnēm. Materiālu par augiem savāc un sagatavo iespiešanai G.Ābele.
1987.g. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs docentei G.Ābelei piešķir Latvijas PSR Nopelniem bagātās dabas aizsardzības darbinieces nosaukumu.
 |
 |
 |