Profesors Voldemārs Langenfelds pazīstams, kā ābeļu ģints speciālists ne tikai Latvijā.
V. Langenfelda mūžs sācies Auru pagasta Garlaukos. Bērnība aizritēja kuplā ģimenē tēva jaunsaimniecībā. Te radās arī interese par dārzkopību, jo 1/3 no savas zemes tēvs bija apstādījis ar augļu kokiem.
Mācības V. Langenfelds sāk Auru pamatskolā, turpina divgadīgajā Bulduru dārzkopības skolā, vēlāk arī Bulduru dārzkopības vidusskolā, kuru beidz 1947.gadā kā eksterns. Viņš sāk strādāt LLA Jelgavas mācību un pētniecības saimniecībā par augļkopības nozares vadītāju. Tad strādā Krimuldas sanatorijas skolā, līdz 1952.gadā iestājas Rīgas Pedagoģiskajā institūtā Dabaszinātņu fakultātē, kuru beidz 1955.g. un sāk strādāt Bulduru dārzkopības tehnikumā.
1958.gadā V. Langenfelds iestājās aspirantūrā PSRS ZA V. Komarova Botānikas institūtā. Te viņa uzmanības centrā atkal ir ābeles. Bioloģijas zinātņu kandidāta grādu viņš iegūst, aizstāvot disertāciju par tematu Malus Mill. ģints Latvijas PSR. 1961.g. 17.jūlijā viņš uzsāk savu augstskolas pedagoga darbību LVU kā Botānikas katedras asistents. Vada praktiskās nodarbības augstāko augu sistemātikā , lasa tāda paša nosaukuma lekciju kursu.
V. Langenfelds, kopā ar E. Ozoliņu un G. Ābeli uzraksta mācību grāmatu Augstāko augu sistemātika(1963).
Netiek žēlots arī laiks ābeļu ģints pētījumiem. Docents V. Langenfelds iztsrādā disertāciju Malus Mill. ģints, ietverot tajā plašus pētījumus par ābeļu sistemātikas, ģeogrāfijas un filoģenēzes jautājumiem, un 1971. gadā iegūst bioloģijas zinātņu doktora grādu, bet 1973. gadā viņam piešķir profesora nosaukumu.
Universitātē plaši izvēršas V. Langenfelda zinātniskais un pedagoģiskais darbs. Tās ir lekcijas ne tikai augu morfoloģijā un sistemātikā, bet arī par augu filoģenētiskajām sistēmām. Tās ir garas garas darba stundas, kas pavadītas studentu pedagoģiskajās praksēs, mācot jaunos bioloģijas skolotājus.
1971. gadā publicē rakstu par ābeļu ģints evolūciju. Pētījumi par ābelēm ir apkopoti un izdoti monogrāfijā Ābeles. Morfoloģiskā evolūcija, filoģenēze, sistemātika, kuru klajā laidusi izdevniecība Zvaigzne 1991.g.
Profesors 90-o gadu beigās LU ZTVM novēlēja savu ilgus gadus vākto ābeļu ģints herbāriju, kurš satur vairāk kā 500 herbārija lapu, kur ir paraugi ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, kā arī viens Neotips Malus sylvestris(L.) Mill. var.sylvestris, ko profesors ievācis Madonas rajonā Cesvaines apkārtnē un aprakstījis.
Daudz laika un enerģijas profesors veltīja jauno zinātņu kandidātu sagatavošanai. Viņa vadībā ir aizstāvētas vairākas kandidāta disertācijas, viņš ir bijis oponents daudziem disertantiem gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām. Prof. V. Langenfelds savā laikā, aktīvi darbojoties Latvijas Zinātņu padomes ietvaros, veltījot uzmanību zinātniskā darba organizācijas pasākumiem. Profesors vadījis zinātniskās pētniecības tēmu Kurzemes piekrastes floras un veģetācijas daudzveidība.
V. Langenfelda populārzinātniskie raksti atrodami visdažādākajos preses izdevumos, enciklopēdijās.
 |
 |
 |