Alfons Piterāns

Alfons Piterāns ir talantīgs zinātnieks un pedagogs un droši var apgalvot – pārzina visu Latvijas ķērpju floru.

A.Piterāns dzimis 1930.gada 9. decembrī Ludzas rajona Istalsnas ciemā. Pēc pamatskolas un vidusskolas beigšanas, mācības turpina Latvijas valsts pedagoģiskajā institūtā Rīgā, kuru beidz 1954.gadā un paliek tur strādāt. Institūts 1958.gadā apvienojas ar LVU un A.Piterāns pāriet darbā uz Bioloģijas fakultāti, kur 1968.gadā ir jau vecākais pasniedzējs, bet 1970.gadā docents un turpina strādāt vēl šobrīd.

Docents Alfons Piterāns lasīja pamatkursu zemāko augu sistemātikā, ekoloģiju neklātienes nodaļas studentiem, speckursus lihenoloģijā un bioindikācijā, hidrobioloģijā, vada laboratorijas darbus šajos priekšmetos, bet pēdējos gados lekcijas algoloģijā, lihenoloģijā LU Bioloģijas fakultātes studentiem un lekcijas botānikā LU Medicīnas fakultātes studentiem. Docents vada praktiskās nodarbības botānikā studentu praksē gan biologiem, gan Pedagoģijas un skolvadības augstskolas studentiem.

Savā zinātniskjā darbībā A.Piterāns pievērsies ķērpju pētīšanai. Jau aspirantūras laikā viņš izpētīja Daugavas ielejas ķērpju floru, aizstāvēja zinātņu kandidāta disrtāciju 1965.gadā Ļeņingradā. Tālākie pētījumi ir apkopoti monogrāfijās “Latvijas ķērpji”(1982) un “Vai pazīstam ķērpjus? “, un 1995.gadā aizstāvēta disertācija, lai iegūtu habilitētā bioloģijas doktora zinātnisko grādu par tematu “Latvijas ķērpju floras raksturojums”. A.Piterāns aktīvi turpina pētījumus, par ko liecina “Latvijas ķērpju konspekta” (2001) izdošana un publikācijas: starptautiskos izdevumos. 
Folia Cryptogamica Estonica par Latvijas retām un aizsargājamām ķērpju sugām Austrumlatvijas mežos (2000), gadagrāmatā Acta Latgalica "Latgales novada ķērpji" (2001). Pavisam dažādos izdevumos un enciklopēdijās docents publicējis ap 470 zinātnisko un populārzinātnisku rakstu ne tikai par ķērpjiem un to aizsardzību, bet arī par aļģēm, ūdens un purvu augiem, kā arī zinātnes vēstures jomā

Docents A. Piterāns pievērsies arī aizsargājamo dabas teritoriju ķērpju floras pētīšanai. Viņš veicis Latvijas ķērpju inventarizācijas darbu, strādājis par ķērpjiem kā gaisa tīrības bioindikatoriem un par aizsargājamām ķērpju sugām. 1989.gadā publicējis šo materiālu darbā “Latvijas PSR floras horoloģija”. Pēdējos gados A.Piterāns vada projektus par reto un aizsargājamo augu biotopu izpēti un aizsardzību, kā arī sadarbībā ar LU Ķīmijas fakultāti piedalās nozīmīgos projektos “Par Latvijas kultūrvēsturisko akmens pieminekļu bioloģiskā apauguma pētījumiem”un piedalījies arī Brīvības pieminekļa bioloģiskā apauguma izvērtēšanā, kad tika veikta tā atjaunošana (2001).

A. Piterāns ir līdzautors vairākām mācību grāmatām: 

Zemāko augu sistemātika (1975), 
Augstāko augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums (1982), 
Zemāko augu sistemātikas praktikums (1987). 
Kā vienu no nozīmīgākajām izdevumiem varam minēt Latvijas Sarkano grāmatu “Ķērpji un sēnes” (1996), kas uzrakstīta kopā ar E. Vimbu.

Alfons Piterāns savācis ķērpju herbāriju, kurā ir ap 20 000 paraugu, kuru nepārtraukti papildina ar jauniem atradumiem.