Alfrēds Rasiņš

Alfrēds Rasiņš dzimis 1916. gada 30. martā Maikopā, Kaukāza ziemeļrietumu priekškalnē. 1921. gadā kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Rīgā A. Rasiņš mācās Franču licejā, vēlāk Baznīcas ģimnāzijā. Tur sāk nodarboties ar dažādu dabas objektu kolekcionēšanu, bet it īpaši ar herbārija vākšanu. Savos Latvijas floras pētījumos viņš savācis ap 14000 herbārija lapu, kas tagad glabājas LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā Salaspilī.

Pirmā pastāvīgā darba vieta A. Rasiņam bija Lauksaimniecības kameras Augu aizsardzības literatūras apgāds, kur viņš iepazinās ar tādiem izciliem augu aizsardzības speciālistiem kā entomologs prof. Edgars Ozols un mikologs Jūlijs Smarods.

No 1944. gada viņš strādāja Latvijas augu aizsardzības institūtā - iestādē, kas gadu gaitā vairākkārt mainījusi savu nosaukumu - pēdējos padomju varas gados tās oficiālais nosaukums bija Vissavienības augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle. Šajā ietādē, līdz pat savai aiziešanai pensijā 1989. gadā, strādāja A. Rasiņš, pētot Latvijas tīrumu nezāles un to apkarošanu. Savu disertācijas darbu “Jaunu pesticīdu lietošana zirņu sējumos un rezultātu ticamības novērtēšanas metodes”viņam 1965. gadā atļāva aizstāvēt bez pabeigtas augstākās izglītības, jo viņam bija liela zinātniskā un praktiskā darba pieredze, daudz publikāciju un viņš bija kļuvis nezāļu apkarošanas jautājumos par neapstrīdamu autoritāti republikā. Viņa darbu zināja un viņu pazina daudzi zinātnieki kaimiņu republiku zinātniskajās iestādēs un izmēģinājumu stacijās. Uz disertācijas aizstāvēšanu uz izsūtīto autoreferātu viņš toreiz saņēma vai turpat pussimtu atsauksmju. Tika iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds, kuru Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas padome 1992. gadā pielīdzināja Latvijas Republikas bioloģijas doktora grādam. Disertācijas darba nosaukumā parādās otra Alfrēda Rasiņa aizraušanās - zinātnisko pētījumu metodikas izstrādāšana un pilnveidošana, matemātiskā apstrāde. Tieši matemātiskās metodes un to apgūšana, pilnveidošana un pielietošana aizpildīja ievērojamu daļu no viņa dzīves.

Plaša sadarbība A. Rasiņam bija ar arheologiem, kuri veica izrakumus Latvijas pilskalnos - Tērvetē, Asotē, Daugmalē, Talsos u.c. Pētot sēklu atradumus, arheoloģiskajos izrakumos tika iegūts priekšstats par kultūraugu un nezāļu floru sirmā senatnē, gan pirms Kristus (Kreiču apmetne Ludzas rajonā), gan arī pēc Kristus līdz pat XII un XIII gadsimtam (citās Latvijas vietās).

A. Rasiņu interesēja viss jaunais. Sakarā ar datoru izmantošanu botāniskajos pētījumos, bija nepieciešamība šim darbam izstrādāt klasifikatorus. Tādu darbu veica kopīgi ar ZRA “Silava” speciālistiem.

Taču A. Rasiņa aicinājums bija Latvijas flora un tās pētīšana. Īpašu uzmanību A. Rasiņš veltīja vītolu un kārklu (Salix) pētījumiem. Par Latvijas augu valsti ziņas tika vāktas vienmēr un visur - tās bija gan speciālas ekspedīcijas visdažādākajos Latvijas nostūros, gan arī braucieni nezāļu un kaitēkļu pētīšanai republikas rajonos un dažādas ekskursijas. Tādi bija braucieni ar laivu pa Suseju, Mēmeli, Lielupi, Ventu, Gauju un citām upēm.

Galvenās publikācijas:

Ивы (Salix L.) Латвийской ССР. Труды Института биологии АН ЛССР 8. Растительность Латвийской ССР. II с.81-123. Библ.77 назв. Рига, 1959.
Latvijas PSR nezāļu augļi un sēklas. R., 1954. 424 lpp.
Lauksaimniecisko izmēģinājumu biometriskā analīze. R.,1971. 186 lpp.
Code list vascular plants of Latvia and neighbouring countries. R., 1994. 108 p. (kopā ar M.Laiviņu).