Laima Tabaka

Dzimusi 1924. gada 16. oktobrī Sankt-Pēterburgā. 1944. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu un Laima sāka mācīties Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē, kur specializējās botānikā, fakultāti beidza 1949. gadā un, turpinot zināšanu apgūšanu, mācījās aspirantūrā M. V. Lomonosova Maskavas valsts Universitātē un izstrādāja kandidāta disertāciju, kuru aizstāvēja 1954. gadā. No 1953. gada strādāja Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūtā, kur aizritēja visi zinātnieces darba gadi līdz aiziešanai pensijā.

1973. gadā viņa kļūst par Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas vadītāju. Pagājušā gadsimta 60.-os gados L. Tabaka piedalās pētniecības darbā, kas saistīts ar Latvijas veģetācijas kartēšanu un rajonēšanu - viņa ir galvenā kartēšanas darbu vadītāja un izstrādā Latvijas ģeobotāniskās rajonēšanas galvenos principus. Latvijas teritoriju iedalīja 8 ģeobotāniskos rajonos.

No 1970. gada L. Tabakas vadībā Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas botāniķi sāk risināt jaunu zinātniskā darba tēmu “Latvijas vaskulāro augu flora”. Veicot pētījumus par Latvijas ģeobotānisko rajonēšanu bija uzkrāts plašs materiāls par ģeobotānisko rajonu augu valsti. Šo materiālu vēlāk pa atsevišķiem ģeobotāniskiem rajoniem apstrādāja, apkopoja un publicēja atsevišķās grāmatās. Pirmā - “Latvijas PSR flora un veģetācija Piejūras zemiene”(krievu val.) iznāca 1974. gadā, bet pēdējā “Latvijas flora un veģetācija. Zemgales ģeobotāniskais rajons” (latv. val.) 2001. gadā. Ekspedīcijās vāca, krāja un izveidoja plašu floras herbāriju, kurš atspoguļoja Latvijas floras sastāvu mūsdienās. No 150000 herbārija eksemplāriem, kas glabājas Botānikas laboratorijā apmēram 15000 jeb 1/10 ievākusi L. Tabaka - arī retas un aizsargājamas augu sugas. Floras un tās bagātību aizsardzība nepārtraukti bija L.Tabakas uzmanības centrā. No 1978. gada tas bija darbs pie Latvijas PSR Sarkanās grāmatas sastādīšanas. Iespiesta Latvijas PSR Sarkanā grāmata iznāca 1985. gadā. L. Tabakas vadībā Botānikas laboratorijas un citu zinātniski-pētniecisko un augstskolu botāniķi apkopoja visus pieejamos datus par aizsargājamo augu izplatību Latvijā. Šo pētījumu rezultāti publicēti 4 atsevišķās grāmatās “Latvijas PSR horoloģija”(krievu val.) no 1978.-1986. gadam.

L. Tabaka aktīvi sadarbojās ar Igaunijas un Lietuvas botāniķiem sagatavojot Baltijas valstu floras konspektu. Viņa bija ietverta arī Zviedrijā izdotās Baltijas reģiona Sarkanās grāmatas izdošanas komitejā, kā arī piedalījās darbā pie PSRS Sarkanās grāmatas.

L. Tabakas nopelns ir arī tas, ka laikā no 1984. - 1992. gadam publicētas 7 monogrāfijas par Latvijas aizsargājamo dabas teritoriju florām. Divām pati L. Tabaka ir arī līdzautore: Klāņu purvam un Abavas ielejai. Pavisam L. Tabakas publikāciju sarakstā ir 174 nosaukumi.

L. Tabaka aktīvi darbojās Vissavienības Botānikas biedrības Latvijas nodaļā, kur daudzus gadus bija priekšsēdētāja. Viņas vadībā izveidojās aktīva sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas botāniķiem. Viena šādas sadarbības forma bija Baltijas botāniķu ekspedīcijas - konferences, kuras pārmaiņus rīkoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas botāniķi. Pavisam no 1952. - 1994. gadam ir notikusi 21 šāda ekspedīcija - konference. Šo ekspedīciju - konferenču organizācijas dvēsele Latvijā bija L. Tabaka. Šajās ekspedīcijās - konferencēs piedalījās arī botāniķi no Maskavas, Sankt-Pēterburgas, Doņeckas u.c. vietām. Tajās botāniķi varēja ne tikai papildināt savas zināšanas par Baltijas floru, bet arī apspriest darba metodikas un teorētiskus jautājumus.

L. Tabaka pārstāvēja Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūtu Vissavienības Zinātnes problēmu Padomē par tēmu ”Augu valsts izmantošanas un aizsardzības bioloģiskie pamati ”, bija starptautiskās JUNESCO programmas MAB Vissavienības un Latvijas komitejas locekle, Vissavienības Botāniskā žurnāla redkolēģijas locekle, populārzinātniskās izdevumu sērijas “Daba un Mēs” atbildīgā redaktore.

L. Tabaka mirusi 2000. gada 13. jūlijā un apglabāta Raiņa kapos.

Galvenās publikācijas:

Kurzemes zāļu purvu veģetācija. Grām.: Latvijas PSR veģetācija. 3. Sēj. R. 1960. 13 - 20. lpp.
Latvijas PSR sfagnu noteicējs. R., 1962. 162 lpp. (kopā ar M.Galenieci).
Флора охраняемых территорий Латвии: Долнна реки Абава. Рига, 1981. 132 стр. (kopā ar Z.Eglīti un A.Āboliņu).
Флора сосудистых растений Латвийской ССР. Рига, 1988. 195 стр. (kopā ar Ģ. Kļaviņu).
6. Klāņu purvs: Latvijas aizsargājamo teritoriju flora. R. 1991. 163. lpp.
Latvijas flora un veģetācija: Zemgales ģeobotāniskais rajons. R., 2001. 1.-66. lpp.